Kuldīgas vēsture

1242. gads    

Kuldīga pirmo reizi minēta rakstos.

1355. gads  

Pilsētai piešķir ģerboni ar Svētās Katrīnas attēlu.

1368. gads   

Kuldīga pirmo reizi minēta dokumentos Hanzas savienības sastāvā. No Kuldīgas pa Hanzas ceļiem ved Ventas zušus, lašus, nēģus u.c. zivis. Tirgojas arī ar labību, ādām, liniem un kokmateriāliem.

1596. gads        

Kuldīga kļūst par Kurzemes hercoga rezidences pilsētu un no 1596. līdz 1616. gadam ir arī Kurzemes galvaspilsēta.

1610. gads

Kuldīgā dzimis hercogs Jēkabs.

1615. gads 

Pali sagrauj tiltu, radot pilsētai lielus zaudējumus. Pilsētā izceļas ugunsgrēks, kas noposta lielāko daļu koka apbūves.

Hercogs Jēkabs muižas zemniekus norīko zivju ķeramo taču uzstādīšanai pie rumbas. Ar tādu paņēmienu dienā varēja saķert 80 – 100 lašu, kas tika nogādāti Jelgavā galma vajadzībām. Šādu zivju ķeršanas metodi lietoja trīs gadsimtus, līdz pat 20. gs. 30. gadiem.

1750. gads  

Tiek nojaukta pils, akmeņus izmanto pilsētas namu celtniecībai.

1874. gads 

Kuldīga iegūst jaunu tiltu pār Ventu.

1878. gads     

Nodibina sērkociņu fabriku „Vulkāns”. Šajā laikā sāk veidoties nelieli rūpniecības uzņēmumi, daži no tiem pārtop par fabrikām ar vairāk nekā 100 strādniekiem. Kuldīgā ražo dažādas preces: adatas, cigārus, ziepes, degvīnu, liķieri un minerālūdeni.

1980. gads      

Tiek atjaunota Hanzas pilsētu savienība, ko nodēvē par Jauno laiku Hanzu. Kuldīga Jauno laiku Hanzas dienās regulāri piedalās kopš 1994. gada.

2007. gads  

Kuldīga Ventas senlejā iegūst starptautisko titulu „Eiropas izcilākais tūristu galamērķis”.

2008. gads 

Pilsētas vēsturiskajam centram piešķir Eiropas mantojuma zīmi. Kuldīga šim titulam tika izvēlēta, jo vecpilsēta ar 17. – 18. gs. koka māju apbūvi ir viens no unikālākajiem tāda veida ansambļiem Latvijā.

2009. – 2010. gads 

Restaurē Kuldīgas kultūrvēsturisko objektu – seno ķieģeļu velvju tiltu.

2013. gads 

Kuldīgas restaurācijas centram piešķirta ES balva kultūras mantojumam – “Europa Nostra”.