Padures mežu mazais loks

Šis maršruts ir kā radīts garākai pastaigai, izbaudot mieru un klusumu, uzreiz aiz pilsētas robežām. Par pastaigu būs apmierināti gan ogotāji, gan sēņotāji, gan arī aktīvāki bērni un nenogurdināmi mājdzīvnieki.

Kā lielisks starta punkts šai 8,5 km garajai pastaigai ir Virkas muiža. Lai gan ar laiku šī skaistā muiža ir ieaugusi muižai ne tik raksturīgā urbānā vidē, aiz tās durvīm paveras pavisam cits skats un ikviens var sajusties kā grezns muižkungs. Pirms ceļa, možumam, šeit iespējams iedzer tasi kafijas un paglaudīt muižas kaķi Robertu.

Jau pāris soļu no muižas, nogriežoties pa labi, asfaltētais ceļš beidzas un tā vien šķiet, ka pilsēta arī paliek aiz muguras pie asfalta beigām. Šis varētu būt arī īstais brīdis nopūst visu ko vien var ar pretodu un pretērču līdzekli, jo tālāk daba jau ir daba, un katram gadījumam sagatavoties neparedzētam odu vai dunduru uzlidojumam, nenāktu par ļaunu.

Ejot tālāk pa grants ceļu, drīz vien paveras skats uz Ventas upi no augšas, vietā, ko vietējie mēdz dēvēt par melno kolku. Pat ja noieti būs vien pāris simti metru un nogurums vēl nebūs jūtams nevienā kājā, vientuļais, zaļais soliņš tā vien vilina piesēst un ieelpot skaisto skatu. Nesabīstieties, ja ne no kurienes izlien kāds makšķernieks, jo šis Ventas līkums ir diezgan iecienīta vieta zivju ķeršanai.

Aiz līkuma ir vērts nogriezties un turpināt ceļu tuvāk upei gar pašu krastu. Karstākā laikā šī ir ideāla un pietiekami privāta peldvieta, lai atsvaidzinātos upē. Tepat netālu ir arī ugunskura un piknika vieta, kur ieturēt līdzi paņemtu sviestmaizi vai uzcept kādu desiņu pirms došanās mežā.

Lai nebūtu jālien četrāpus, šeit ierīkotas koka trepītes, jo kalns ir salīdzinoši stāvs, kā tam būtu arī jābūt, ņemot vērā to, ka tas tomēr ir pilskalns. Uzkāpjot augšā, pils vietā ieraudzīsiet plašu pļavu ar pāris diženiem ozolkokiem. Ja aizver acis un labi koncentrējas, kāds varbūt var arī iztēloties šeit kādreizējo pili.

Tālāk taciņa turpina savu ceļu pa lejām un maziem pakalniem mežā. Tie, kas pastaigā būs devušies rudenī, šeit varēs atrast pa kādam lazdu riekstam. Lai gan taciņa ir pavisam šaura un ieaugusi, ik pa laikam mazākās augstienītēs paveras skaisti skati uz lejā tekošo, līkumaino upīti, kuru nedaudz uz priekšu šķērso neliels tiltiņš. Ja pastaigā dodaties ar suni, šeit iespējams nāksies uzkavēties, kamēr jūsu draugs atvēsināsies un iztrakosies pa seklo upīti.

Tiklīdz nonāksiet mežā, skaidrs, ka līdz pastaigas beigām būsiet jau labi saēdies ogas, jo tās šeit netrūkst – gar ceļa malām ir melleņu un brūkleņu krūmi, kā arī ik pa gabaliņam sastopami avenāji. Šeit lieti noderētu kāds groziņš, vai pat divi – viens ogām un otrs sēnēm, jo arī gailenes, bērzlapes un pat kāda sviesta beka mēdz šeit augt pat takas viducī.

Kad būsi nogājis gandrīz precīzi pusi no ceļa, varēsi to atzīmēt ar malku avota ūdens, vai uzpildīt savu līdzi paņemto ūdens pudeli atlikušajam ceļam. Tur pat netālu pamanīsi arī koka vārtus, caur kuriem izejot, nonāksi Skautu apmetnes vietā. Lai gan skauti šeit uzturas reti, jebkurš, aiz sevis savācot, var atpūsties šajā sakoptajā vietā pie dīķa. Un ja vēl nav pilns vēders no ogām un pirmajā piknika vietā pataupīji kādu sviestmaizi un desiņu, šī ir tava otra iespēja!

Pēc skautu nometnes, var teikt, ka esi jau atpakaļceļā uz pilsētu. Turpinot pa smilšaino ceļu, ar laiku nonāksi līdz pļavai, kur piepilsētas mieru bauda arī Kuldīgas jātnieku kluba cēlie zirgi. Ja vēlies, iespējams sarunāt arī izjādi zirga mugurā – SK Montepals, +371 29797117.

Drīz vien ceļš sāks likties jau pazīstams un nonāksi pie tā paša vientuļā, zaļā soliņa ar skatu pāri Ventai. Ja turpceļā pagāji tam garām, varbūt šoreiz tomēr nolemsi piesēst pēc pastaigas un atvilkt elpu, jo pēc pāris simts metriem, līdz ar asfaltu sāksies arī pilsēta un pastaiga dabā būs beigusies.