UNESCO

KULDĪGAS VECPILSĒTA UNESCO un SUITU KULTŪRTELPA UNESCO

KULDĪGAS VECPILSĒTA UNESCO
2023. gada 17. septembrī Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi – viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Par ko ir nominācija?
Nominācijas objekts ir Kuldīgas vecpilsēta ar autentisku, labi saglabājušos vēsturisko centru un skaistām dabas ainavām, kas atspoguļo vairākus vēstures slāņus no 13. – 20. gs. Kuldīga ir vienīgā pilsēta pasaulē, kas pilnībā ataino tradicionālo Baltijas valstu arhitektūru, sapludinot latviešu un vācu tradīcijas. Īpaši labi saglabājusies 13. – 18. gadsimtā izveidojusies pilsētas struktūra, harmoniska pilsētvide un gleznainā upes ielejas ainava ir skaidra liecība par tradicionālajām apdzīvotajām vietām reģionā.

Kas ir Kuldīgas īpašas nozīmes universālā vērtība?
Kritērijs (v): Viduslaiku vietējās un ārvalstu kultūras saglabāšana mūsdienu vidē un vēsturiskā amatniecības izmantošana mūsdienās. Vēsturiskā pilsētvides struktūra ietver tradicionālās vietējās koka arhitektūras struktūras, kā arī galvenokārt ārvalstu ietekmētas ķieģeļu mūra un koka karkasa māju tehnikas un stilus, kas ilustrē vietējo meistaru spēju integrēt ārvalstu ietekmi no citām Hanzas pilsētām un centriem ap Baltijas jūru, tās austrumiem un rietumiem. Amatniecības prasmes ir pamanāmas funkcionālajās un dekoratīvajās ēku detaļās visā pilsētā, un amatnieki tas turpina darināt arī šodien. Māla dakstiņu kā jumta seguma materiāla pārsvars veicina Kuldīgas pilsētas harmonisku ainavu.
Tas ir lielisks piemērs īpašas nozīmes universālai vērtībai, kas aizsargājama nākamajām paaudzēm, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi attīstīties pilsētai un vietējai sabiedrībai.

Kuldīgas vēsture
Kuldīgas vēsture un attīstība ir saistīta ar Kurzemes un Zemgales hercogisti – dinamisku, strauji augošu sabiedrību, kas pastāvēja no 16. – 18. gadsimtam. Tas bija politiski neitrāls veidojums, kas atradās starp pretējām Zviedrijas, Polijas-Lietuvas un Krievijas lielvarām ar vēsturiski nozīmīgu starpnieka misiju. Kuldīga kā viena no galvenajām hercogistes pilsētām bija pazīstama kā Goldingena – nozīmīgs starptautisks tirdzniecības, amatniecības, starpkultūru apmaiņas centrs, kas nodrošināja globālu savstarpējās sadarbības tīklu no Eiropas līdz Āfrikas piekrastei un Karību jūras reģionam.

Kuldīga šodien
Dinamiska vieta, kur tagadne satiekas ar pagātni. Jauni būvkonstrukciju veidi, konstruktīvi izsmalcinātas ārdurvis ar ornamentiem un virsgaismes logi gaismas iekļūšanai ēkā, stikloti koka logi ar slēģiem un speciāliem pārslēgšanas mehānismiem, sienas krāsnis siltumam, sarkano dakstiņu jumti, kur stikls, dakstiņi un ķieģeļi tapuši vietējās plaukstošās manufaktūrās starptautisko sakaru un lieliski saglabāto vēsturisko tradīciju ietekmē.

Kas padara nomināciju īpašu?
Veiksmīgs pašvaldības un valstiski ieinteresēto pušu mērķtiecīgas sadarbības piemērs. Pats galvenais, Kuldīgas iedzīvotāji rūpīgi rūpējas par savu mantojumu un izprot tā unikālās īpašības un nozīmi. Sadarbība starp iedzīvotājiem, māju īpašniekiem, apsaimniekotājiem un pašvaldību ir kļuvusi par īpašuma pārvaldīšanas neatņemamu sastāvdaļu. Senās amatniecības prasmes turpina pastāvēt no paaudzes paaudzē.
Eiropas līmenī Latvija ir nepietiekami pārstāvēta Pasaules mantojuma sarakstā. Pretēji daudzām Rietumeiropas valstīm Latvija gandrīz pusgadsimtu nespēja virzīt savu nacionālā mantojuma politiku līdz neatkarības atgūšanai 1991. gadā. Līdz šim tikai viena Latvijas nominācija ir tikusi iekļauta sarakstā pirms 28 gadiem.

SUITU KULTŪRTELPA UNESCO
2009. gada 1. oktobrī, UNESCO 4. Nemateriālās kultūras aizsardzības Starpvalstu komitejas sēdē, Suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.