Māras dīķis

Māras dīķis 4.3 ha platībā ir mākslīgi rakts, un tas atrodas Alekšupītes palienē starp Alekšupītes kreiso krastu un Dzirnavu ielu. Šī palienes daļa ir bijusi lielākas ūdenskrātuves gultne, par ko liecina Dzirnavu ielas dambis un slūžas uz tā.

Kuldīgas 1797. gada plānā šajā vietā iezīmēts Dzirnavu dīķis (Mühlen Teich) un ūdensdzirnavas, kas, domājams, darbojušās jau 17. gadsimtā. Vēlāk tur iekārtota arī kokzāģētava un vilnas apstrādes fabrika, kura 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados kļuva plašāk pazīstama kā A. Vintelera Kuldīgas tūku fabrika. Ūdensdzirnavas sauca par Pilsētas dzirnavām, jo līdz 19. gadsimta sākumam tās piederēja Kuldīgas pilsētai. Ceļš no tām uz pilsētas centru ieguva Dzirnavu ielas nosaukumu.

Alekšupīte ir neliela Ventas kreisā krasta pieteka. Tā sākas netālu no Pelčiem, tek cauri Kuldīgai un ietek Ventā netālu no Kuldīgas ķieģeļu tilta. Alekšupītes kopējais garums ir nepilni seši kilometri, bet sateces baseina platība nedaudz pārsniedz 30 km². Augštecē un vidustecē Alekšupītes gultne ir pārveidota par ūdensnoteku, savukārt lejtecē, kur šī ūdenstece tek cauri Kuldīgas vecpilsētai, tās krasti ir mākslīgi veidoti un nostiprināti. Ceļotājzivju migrāciju Alekšupītē kavē vairāk nekā četrus metrus augstais lejtecē esošais ūdenskritums, zivju migrāciju ūdenstecē ierobežo arī vairāki nelieli mākslīgi veidoti sliekšņi un Māras dīķa aizsprosts.

Alekšupītē veiktajās zivju uzskaitēs (saskaņā ar BIOR informāciju) ir konstatētas 11 sugu zivis – asaris Perca fluviatilis, ausleja Leucaspius delineatus, bārdainais akmeņgrauzis Barbatula barbatula, deviņadatu stagars Pungitius pungitius, grundulis Gobio gobio, karpa Cyprinus carpio, līdaka Esox lucius, līnis Tinca tinca, platgalve Cottus gobio, strauta forele Salmo trutta un vēdzele Lota lota, kā arī strauta nēģi Lampetra planeri un dzeloņvaigu vēzis Orconectes limosus. Alekšupītē lejpus Māras dīķa aizsprosta ir sastopamas arī mailītes Phoxinus phoxinus un citas nelielām un salīdzinoši strauji tekošām ūdenstecēm raksturīgu sugu zivis.

Māras dīķa stāvoklis sugu sastāva un zivju sabiedrības sastāva ziņā ir raksturīgs mazām eitrofāgām ūdenstilpēm. Raksturīgas 6 zivju sugas: līnis Tinca tinca, rauda Rutilus rutilus, rudulis Scardinius erythrophthalmus, asaris Perca fluviatilis, līdaka Esox lucius un ausleja Leucaspius delineatus. Pēc hidromorfoloģiskajiem parametriem Māras dīķis ir klasificēts kā sekla, polimiktiska ūdenstilpe ar vidējo dziļumu <3 metri.

Māras dīķis ir klāts ar makrofītiem. Atrasto bezmugurkaulnieku sugu sastāvs ir tipisks šādai nelielai ūdenstilpei, kurā dominē mazsartārpi, vēžveidīgie Asellus, gliemji, maijvaboles un kukaiņu kāpuri. Ūdenstilpē nav konstatētas aizsargājamās sugas. Ūdens makrofītu-ūdensaugu relatīvā daudzuma ziņā dīķī dominē iegrimusī raglape, peldošā glīvene, spožā glīvene. Lai gan ūdens makrofītu sugu skaits nav liels, retāk sastopamās sugas nav atsevišķi īpatņi, bet veido nelielas kopas dīķī.

Māras dīķa tīrīšanas darbi – nogulšņu, kritālu un makrofītu aizvākšana no ūdenstilpes – uzlabo vietas ekoloģisko stāvokli, bioloģisko daudzveidību un laiku samazina eitrofikāciju.