Ventas rumbas apvedkanāls

Saukts arī par hercoga Jēkaba kanālu, Mārtiņsalas kanālu, Ventas kanālu. Sekojot sava laika garam, hercogs Jēkabs mēģināja padarīt Ventu kuģojamu, lai tā veicinātu straujāku tirdzniecības attīstību. Sākotnēji hercogs norīkojis uzspridzināt Ventas rumbu, pieaicinot šim darbam franču inženieri. Jau pēc pirmā sprādziena parādījās plaisas hercoga pils sienās, tādēļ bīstamo pasākumu neturpināja. Kā rumbas apvedceļu nolēma rakt kanālu upes labajā krastā, taču dolomīta slānis tik viegli nepadevās pūliņiem. Darbus turpināja tikai pēc simt gadiem, bet arī nepabeidza.

19. gadsimta cariskās Krievijas administrācija gribēja īstenot projektu par Baltijas jūras un Vislas upes baseina teritoriju savienošanu lai nodrošinātu preču transportu pa ūdensceļu no Polijas vidienes reģioniem uz Ventspils ostu. Šajā projektā ietilpa vairāku kanālu būve, to skaitā arī Ventas apvedkanāls. Projekta īstenošanu pārtrauca 1831. gada poļu sacelšanās pret Krievijas impēriju, bet vēlāk upju savienošana vairs nebija ekonomiski izdevīga. Kanāla rakšanas rezultātā izveidojās Mārtiņsala.