Sv. Katrīnas ev. lut. baznīca

Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir senākā sakrālā celtne Kuldīgā. Tā rakstītajos avotos minēta jau 13. gadsimtā. Sākumā tā bijusi celta no koka un laika gaitā vairākas reizes pārbūvēta. 1566. gada vizitācijas dokumentos baznīca dēvēta par mazu koka kapelu. 1567. gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma uzcelta jauna koka baznīca ar diviem torņiem. 1606. gada vizitācijā norādīts, ka baznīca atkal ir sabrukuma stāvoklī.  1615. gadā Kuldīgā izcēlās ugunsgrēks, kas skāra arī baznīcu. Nodega abi torņi, izkusa zvani, bet baznīcas telpni izdevās paglābt no liesmām. Drīz vien Lībekā tika pasūtīti jauni zvani un meklēti līdzekļi torņa būvei. 1632. gadā draudze nolēma ugunsgrēkā izpostīto ērģeļu vietā būvēt jaunas.

Virs baznīcas dienvidu portāla atrodas apaļa niša, kurā ievietots medaljons ar Svētās Katrīnas cilni. Šo medaljonu kā Kuldīgas ģerboni 1791. gadā kalis J. A. Kohs. Domājams, ka šis medaljons ir kāda agrāka darinājuma kopija.

Par tagadējās mūra baznīcas ēkas precīzu celšanas laiku nav dokumentāri pamatotu ziņu. Visticamāk, to sāka celt 1655. gadā pēc Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera rīkojuma. Celtniecības darbus izjauca Otrais Ziemeļu jeb krievu-poļu-zviedru karš (1655–1661) un zviedru karaspēka iebrukums Kurzemē. Kara laikā tika nolaupīti baznīcas piederumi un altāra detaļas, postījumi skāra arī kapenes.

Pēc kara atjaunotais dievnams durvis vēra 1665. gadā, bet četrus gadus vēlāk baznīca atkal izdega. Pēc uguns nelaimes draudze dievnamu atjaunoja trīs gados.

1748. gadā baznīca tika remontēta, un tās tornis ieguva jaunu teltsveida jumtu.

1801. gadā baznīcā tika uzstādīta gadsimtu mijai veltīta piemiņas plāksne. Uz koka pamatnes ar baltiem burtiem vācu valodā tika uzrakstītas ziņas nākamajām paaudzēm par to, kā tika atzīmētas 18. gadsimta beigas un 19. gadsimta sākums pašā baznīcā un arī Kuldīgā. Svinības sākās pusnaktī, veco gadsimtu pavadot ar 12 zvana sitieniem, bet jauno sagaidot ar 12 lielgabalu šāvieniem. Pēc dievkalpojuma pilsētas muzikanti gāja pa ielām un spēlēja melodiju “Nu pateiksimies Dievam”. 1900. gada decembrī piemiņas plāksni atjaunoja gleznotājs F. Kučinskis.

1866. gadā baznīca tika pārveidota pēc arhitekta Oto Dīces projekta. Dievnams ieguva vairāk gotisku vaibstu: tika uzcelta torņa tagadējā slaidā smaile, bet kontrforsi draudzes telpas stūros tika vainagoti ar dekoratīviem tornīšiem – pinakļiem.

1930. gados ap baznīcu vēl bija dēļu žogs ar vārtiem un pie baznīcas – pieminekļi un krusti tur apbedītajiem mācītājiem.

Pēc vācbaltiešu izceļošanas 1939. gadā baznīcas vācu draudze beidza pastāvēt, bet latviešu draudze līdz tam bija pārgājusi uz 1904. gadā Sv. Annas baznīcu.

Pēc Otrā pasaules kara ēku pārveidoja par graudu noliktavu, kas tur atradās līdz 1960. gadu beigām, kad baznīca tika nodota Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeja rīcībā. 1967.–1968. gadā dievnams tika restaurēts arhitektes T. Vītolas vadībā. Atsevišķi atjaunošanas darbi veikti arī vēlāk. Baznīcā tika iekārtota ekspozīcija “Kuldīgas novada arhitektūra 17.–19. gadsimtā”. Ēka tika izmantota arī kā koncertzāle.

gadā baznīcā atsākās dievkalpojumi, bet 1990. gadā luterāņu draudze atguva dievnamu savā īpašumā.

Baznīcas interjers ir raksturīgākais renesanses stila arhitektūras piemineklis Kurzemē, savukārt baznīcas iekārta ir labi saglabājies manierisma un baroka stila lietišķi dekoratīvās mākslas piemineklis. Sv. Katrīnas baznīcas altāris un kancele ir vienīgā zināmā Ventspils kuģu būvētavas koktēlnieka N. Sefrensa vecākā un galdnieka E. Tīsena izgatavotā baznīcas iekārta.

Sākotnēji kokgriezumi bijuši daudzkrāsaini, bet vēlākos gados tie pārkrāsoti balti, daļa kokgriezumu arī apzeltīti. Altāra apakšējā daļā atrodas Kurzemes hercoga Fridriha Kazimira galma gleznotāja J. O. Graubica glezna “Svētais vakarēdiens”. Viens no vērtīgākajiem baznīcas interjera elementiem ir desmit pildiņi ar apustuļu tēliem, kas grezno ērģeļu luktas malas. Tiek uzskatīts, ka arī tos gleznojis J. O. Graubics.

Ja vēlaties aplūkot Kuldīgas panorāmu no putna lidojuma, ir iespēja uzkāpt baznīcas tornī un izbaudīt pilsētas skatu no augšas.