Kuldīgas novada muzejs aicina doties aizraujošā ceļojumā lielākajā atvērtā krājuma ekspozīcijā Latvijā. Ekspozīcijā iespējams apskatīt vairāk nekā 2800 priekšmetu oriģinālu. Šie priekšmeti bijuši liecinieki notikumiem Kuldīgā un Kurzemē kopš akmens laikmeta līdz pat mūsdienām. Turklāt šeit var iepazīt majestātisko Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas ēku un izzināt banku un naudas noslēpumaino pasauli.
Ekspozīcijā “Ceļojums muzeja krājumā” var ļauties ne vien izziņai, bet arī kultūras mantojuma raisīto sajūtu baudīšanai, kā arī gremdēties atmiņās, ieraugot pazīstamus priekšmetus, kas nu jau ir iegājuši vēsturē. Beidzoties ceļojumam laikā, ekspozīcijas apmeklētājs atgriežas 21. gadsimtā, lai, izmantojot gūto pieredzi, paraudzītos uz pasauli mazliet citām acīm.
Ēkā agrāk atradās Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļa. Latvijas Bankas nodaļa Kuldīgā tika atvērta jau 20. gadsimta 20. gados. Sākotnēji tā atradās Valsts kases Apriņķa nodaļas ēkā Pils ielā, kur mūsdienās atrodas restorāns “Bangert’s”. Taču šī ēka nebija piemērota bankas nodaļas vajadzībām. Latvijas Bankas padomes locekļi 1929. gada 24. jūlijā pēc Pils ielā esošās ēkas apskates secināja, ka nodaļas telpas ir pārāk mazas un traucē tās darbību. Padomes locekļi arī atzīmēja, ka ēku nav iespējams paplašināt, jo gruntsgabals, uz kura ēka atradās, bija pārāk mazs.
1928. gadā Latvijas Banka Kuldīgā iegādājās 1363 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Mucenieku un Dzirnavu ielas krustojumā, par to samaksājot 6500 latu. Savukārt nākamajā gadā tika sarīkots Kuldīgas nodaļas ēkas projektu konkurss. Bija paredzēts, ka šis projekts pēc tam tiks izmantots kā paraugs arī citu bankas nodaļu jauno ēku celtniecībai. Kopumā pēc šī projekta ar lielākām vai mazākām izmaiņām tika uzbūvētas trīs ēkas – Kuldīgā, Jēkabpilī un Cēsīs.
Konkursā tika iesniegti 27 projekti. Kaut arī Indriķa Blankenburga projekts ieguva tikai trešo vietu, tas tika atzīts par piemērotāko, bet ar vienu piebildi – šim projektam bija jāpielāgo pirmo godalgu ieguvušā Lidijas Hofmanes-Grīnbergas projekta fasāžu stils. I. Blankenburga pārstrādātais projekts tika apstiprināts 6. novembrī. Ēkas celtniecība tika nodota Jēkabam Ozoliņam. Celtniecības izmaksas bez centrālās apkures tika noteiktas 80 181,54 latu apmērā, bet kopā ar centrālo apkuri – 104 539,16 latu apmērā. Būvdarbi bija jāpabeidz līdz 1931. gada 1. septembrim.
1931. gada 16. aprīļa Latvijas Bankas padomes sēdē direktors Staņislavs Kambala ziņoja, ka uz attiecīgo brīdi Kuldīgas nodaļas ēkas būvē jau ieguldīti 113 380,58 lati un ēkas pabeigšanai, neskaitot dārziņa ierīkošanu pie tās, nepieciešams ieguldīt vēl apmēram 10 000 latu. Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas ēkas celtniecība, ieskaitot gruntsgabala iegādi, beigu beigās izmaksāja 129 250,82 latus.
1931. gada 3. novembrī Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas ēku apsekoja komisija. Tās locekļi veiktos būvniecības darbus atzina par apmierinošiem, bet norādīja uz vairākām nepilnībām, kas garantijas laikā jānovērš. Kaut defektu novēršana turpinājās arī vēlāk, uzskatāms, ka ēka oficiāli pabeigta 1931. gadā. Nav saprotams, kāpēc Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas ēkas frontonā mūsdienās attēlots gadskaitlis “1934” un kad tas uzstādīts, jo sākotnēji frontonā atradās daiļkrāsotāja un mākslas rūpnieka Osvalda Meijera izgatavots uzraksts “Latvijas Banka Kuldīgas nodaļa”.
Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļu no tās izveidošanas brīža 1922. gadā līdz pat Latvijas Republikas okupācijai 1940. gadā vadīja Kārlis Pinkovskis. Viņš ieņēma nozīmīgu vietu arī Kuldīgas kultūras dzīvē, vadot vairākus korus, tajā skaitā 14. Kuldīgas aizsargu pulka sporta kluba kori, un pat simfonisko orķestri.
Lielāko daļu Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas ēkas pirmā stāva aizņēma bankas pārvaldnieka un apkalpotāja dzīvokļi. Bankas darbinieki pirmajā stāvā ierīkotajos dzīvokļos dzīvoja līdz pat 1990. gadu sākumam, kad šajā ēkā darbu uzsāka viena no Latvijas Universālās bankas jeb Unibankas (vēlāk SEB bankas) filiālēm.
2019. gadā šī vēsturiskā Latvijas Bankas ēka tika nodota lietošanā Kuldīgas novada muzejam. Uz jauno ēku no Vakara ielas tika pārvietots viss muzeja krājums. Pagrabstāvā un ēkas pirmajā stāvā atrodas slēgtās krātuves un Krājuma un pētniecības nodaļas darbinieku kabineti, savukārt otrajā stāvā iekārtota atvērtā krājuma ekspozīcija, kurā sabiedrība var iepazīt aptuveni 2800 muzeja krājuma priekšmetu.
Dzirnavu iela 5, Kuldīga
(+371) 25435318
Facebook: Kuldīgas novada muzejs
kuldigasmuzejs.lv
kuldigasmuzejs.lv/krajums
P. – C. SLĒGTS
Pk. – Sv. 10.00 – 18.00
Apmeklētāji grupās var pieteikties arī ārpus norādītajām darba dienām, iepriekš piesakot savu apmeklējumu pa tālruni +371 25435318
Arī izglītojošajām nodarbībām var pieteikties ārpus norādītajām dienām, zvanot pa tālruni +371 28879067
4,- EUR / pers. ieejas biļete pieaugušajiem
Bērniem līdz 7 gadu vecumam, novada izglītības iestāžu audzēkņiem, pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar Goda ģimenes karti, bāreņiem un represētajām personām (uzrādot apliecību) netiek piemērota ieejas maksa.
6,- EUR / pers. kombinētā ieejas biļete izstāžu un ekspozīciju ēkā un atvērtā krājuma ekspozīcijā pieaugušajiem.
2,- EUR / pers. ieejas biļete skolēniem (ārpus novada mācību iestādēm) un studentiem (uzrādot apliecību).
3,- EUR / pers. kombinētā ieejas biļete izstāžu un ekspozīciju ēkā un atvērtā krājuma ekspozīcijā skolēniem un studentiem (uzrādot apliecību).
10,- EUR ģimenes biļete (2 pieaugušie un bērni līdz 18 gadu vecumam).
30,- EUR ekskursija muzejā gida pavadībā (līdz 25 cilvēkiem vienā grupā, ar iepriekšēju pieteikšanos).
LV, RU, EN