Pelču muižas pils

Muižas apbūve galvenokārt veidojusies 19. gs. beigās. Tās centrālo daļu veido pils, zirgu stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (1893), klēts ar ledus pagrabu, vagara māja un attālākās kalpu mājas. Pils celta 1903. – 1904. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa 1900. gadā izstrādātā projekta. Pelču pils projekta pasūtītājs bija firsts Mihaels Līvens. V. Neimanis šajā darbā centies radīt skaidru, loģisku apjomu un plānojumu, tādejādi atgriežoties pie Kurzemes klasicisma laikam raksturīga simetriskas ēkas tipa ar trim rizalītiem. Taču izmantotas arī citu stilu formas. No franču renesanses patapināta jumta forma, labākām baroka un klasicisma tradīcijām atbilst plānojums. Fasāžu detaļās vērojams tas pats – gotiski ir lieveņa kolonnu kapiteļi, bet citu dekoratīvo elementu izcelsme meklējama vācu renesanses un jūgendstila paraugos. Arhitekts šo šķietamo dažādību ir apvienojis nedodot priekšroku nevienam no stiliem, bet gan tradicionālam veidolam, kā primāram ēkas izteiksmīguma radītājam. Pils celta no Kaltiņu ķieģeļcepļa ķieģeļiem, kuri nosegti ar oranži sarkaniem ideāli gludiem, no Vācijas atvestiem ķieģeļiem. Greznie, smalki izstrādātie bareljefi, kokgriezumi iekštelpās, durvju vērtnes, logu slēģi, jumta metālkalumi bija izgatavoti uz vietas pēc arhitekta V. Neimaņa skicēm. Tādā veidā panākta pils kopumā un ikvienas detaļas ideāla saskaņa Pilī bija savam laikam moderns tehniskais aprīkojums. Līdz mūsu dienām saglabājusies bibliotēkas telpa ar iebūvētiem grāmatu skapjiem, galeriju un vītņu kāpnēm. Pelču muižas parka projektu 1902. gadā izstrādājis Rīgas pilsētas dārzu diretors G. Kūfalts. 10.2 ha plašais, eksotiskiem kokiem un krūmiem bagātais. parks bija veidots pēc ainavu parka plānojuma principiem.

Pelču muižas pils ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Kontakti

”Pelču pils”, Pelči, Pelču pagasts

Saistītie objekti

a