Kuldīgas vecais rātsnams

Šo būvi var uzskatīt par otro rātsnama ēku pilsētā. Pirmais rātsnams, domājams, atradies tirgus laukumā, kas ilgstoši pastāvējis pie Sv. Katrīnas baznīcas, pirms to pārcēla uz pašreizējā Rātslaukuma vietu.

Kopš 13. gadsimta, kad pie nocietinātās ordeņa pils veidojās ar amatniecību un tirdzniecību saistīta apdzīvotība, Kuldīgā darbojās rāte. Tā sastāvēja no birģermeistara, tiesas pārziņa jeb fogta, pieciem rātskungiem un darbveža. Rātsnamā bija jābūt rātes apspriežu telpai, fogtejai, pilsētas svaru un mēru telpai, cietuma pagrabam, alus un vīna pagrabam, kā arī pilsētas sardzes telpām.

Vecā rātsnama ēkas celtniecība pie pašreizējā Rātslaukuma ilga gandrīz 30 gadu. Būvdarbu tāme bija gatava jau 1626. gadā, taču vēl 1653. gadā nama pabeigšanai pietrūcis kaļķu.

Sākotnēji rātsnams bija mazāks nekā pašreiz redzamais. Tam bija tradicionālais trīsdalījuma plānojums ar apvalkdūmeni centrā. Ēka bija vienstāva, uz augstiem akmens mūra virspamatiem, pagrabā atradās cietums. Tā bija veidota simetriski –  katrā pusē ieejai divi logi. Rātsnamam bija stāvs divslīpju kārniņu jumts (1626. gada celtniecības tāmē atzīmēts, ka 2000 kārniņu rātsnama jumta nosegšanai jāved no Ventspils). Celtniecībai tika paredzēti ozolkoka dēļi un, kā tika teikts tāmē, ozolkoka stenderes.

18. gadsimtā vairākkārt veiktas ēkas pārbūves un remontdarbi. Neskatoties uz to, 1797. gadā rātsnams bijis “sagruvušā stāvoklī”.

Kad kuldīdznieki pirms vairāk nekā 200 gadiem atjaunoja sabrukušo rātsnama ēku Baznīcas ielā 5, tā nebija dižāka par citām celtnēm pilsētā. Gaiši krāsotais, gludi tēsto baļķu nams bija līdzvērtīgs un, varētu pat teikt, pazemīgs kaimiņš pārējām koka celtnēm Kuldīgā, kurā dzīvoja apmēram 1352 cilvēku un atradās tikai 8 mūra un 120 koka ēkas.

1806. gadā notika kārtējā nama pārbūve. Ēku paplašināja, izveidoja simetrisku, ar mezonīnu centrā. Rātes zāle un namnieku telpa bijušas pirmā stāva lielajās istabās, bet piebūvē izvietotas sardzes istabas.

1847. gadā rātsnams cieta ugunsgrēkā, taču tika atjaunots. Ēku bija iecerēts paplašināt, uzbūvējot otro stāvu, taču tas netika izdarīts, jo izrādījās, ka Krievijas impērijas vispārējie būvnoteikumi aizliedza būvēt divstāvu koka ēkas. Ap 1868. gadu pilsētas valde nolēma turpat blakus celt jaunu, daudz plašāku mūra rātsnama ēku.

Neskatoties uz vairākkārtējām pārbūvēm, līdz mūsdienām saglabājušies ēkas sākotnējie velvētie pagrabi, kuros atradās Kuldīgas cietums. Tāpat rātsnams saglabājis 19. gadsimta sākumā tapušo klasiski simetrisko fasāžu izskatu.

Laika gaitā vecais rātsnams izmantots dažādām publiskām vajadzībām. Piemēram, no 1923. līdz 1938. gadam ēkā darbojusies aptieka. Vēlāk telpas apsaimniekoja kultūras nams un citas iestādes.

Mūsdienās vecais rātsnams ir nozīmīga Kuldīgas vecpilsētas kultūras mantojuma daļa. Šeit darbojas Kuldīgas novada tūrisma attīstības centrs, Tautas lietišķās mākslas studija „Varavīksne”, kā arī pagraba stāvos atrodas krodziņš “Pagrabiņš”.

Nereti šeit notiek dažādas meistarklases, radošās darbnīcas un izstādes.