Sinagogas ēku komplekss

Kurzeme bija pirmā Latvijas teritorijas daļa, kurā 16. gadsimtā uz dzīvi sāka apmesties ebreji. Turpmākajos gadsimtos attieksme pret ebrejiem bija mainīga, vairāk nosliecoties uz negatīvo pusi – ebrejiem tika uzlikti dažādi ierobežojumi un vairākkārt tika iniciēta to padzīšana. Laika gaitā ebreju skaits Kurzemē tomēr pieauga, un 1797. gada Krievijas impērijas revīzijā Kurzemē tika uzskaitīts 4581 ebreju vīrietis, taču tikai 18 % dzīvoja pilsētās. Tas saistīts ar to, ka vēsturiski pilsētās dzīvojošie tirgotāji un amatnieki ebrejus uzskatīja par saviem galvenajiem konkurentiem un aktīvi iestājās pret ebrejiem, savukārt muižnieki bija ieinteresēti ebreju sniegtajos pakalpojumos, piemēram, kā starpniekiem saražotās produkcijas tirdzniecībā.

Ar laiku arī Kuldīgā izveidojās un nostiprinājās ebreju kopiena. 1825. gadā ebreju skaits Kurzemē bija pieaudzis līdz 20030 cilvēkiem, no kuriem 2330 dzīvoja Kuldīgā un tās apkārtnē. 1897. gadā Kuldīgā dzīvoja 2539 jūdaisma pārstāvji. 1850. gadā tika dibināta pirmā skola ebreju zēniem. 20. gadsimta sākumā pilsētā darbojās jau trīs ebreju skolas – Valsts ebreju pirmās pakāpes skola, privāta Talmūda un Toras skola un privāta meiteņu skola. Kuldīgas ebreju kopiena gandrīz pilnībā tika iznīcināta Otrā pasaules kara laikā.

Kuldīgā līdz mūsdienām saglabājies ebreju kulta celtņu komplekss, kurā ietilpst lielā sinagoga, mazā jeb sieviešu sinagoga, ko dēvē arī par lūgšanu namu, un kapliča. Lielās sinagogas pamatakmens likts 1876. gada maijā. Laikraksta “Goldingenscher Anzeiger” 1877. gada 1. janvāra numurā rakstīts, ka celtniecības darbi kavējoties un trūkstot līdzekļu ēkas pabeigšanai, bet tā paša gada 3. septembra numurā izteikta pateicība vietējai ebreju kopienai, kā arī Kuldīgā dzīvojošo ebreju radiniekiem ārzemēs, kuru atbalsts ļāvis turpināt darbus pie sinagogas celtniecības un iekārtošanas. Ēka bijusi līdzīga Lielajai (Horālajai) sinagogai Rīgā, Gogoļa ielā 25 (arhitekts Pauls fon Hardenaks), kas tika nodedzināta 1941. gadā. Tiesa, Kuldīgas dievnama fasāžu tipiski neoromāniskais arhitektoniski dekoratīvais ietērps bija vienkāršāks. Par tā sākotnējo izskatu var spriest pēc vēsturiskajiem fotoattēliem.

Sinagogas lūgšanu telpas vidū atradās paaugstinājums – bima ar pulti Toras lasīšanai. Gar malām bija izvietoti soli vīriešiem, bet ieejas galā un balkonos – sievietēm. Telpas galu rotāja altāris jeb Aron–Kodeš (Toras tīstokļu glabātava). Gar telpas abām malām un, iespējams, arī galā bija uz kolonnām balstīti balkoni, kuru margas bija īpaši grezni rotātas ar meandra motīvu, Dāvida zvaigznēm un citiem jūdaismam raksturīgiem dekoratīviem motīviem.

Pēc Otrā pasaules kara arhitektoniski augstvērtīgo ēku izmantoja kā graudu glabātavu. No 1956. līdz 1958. gadam tā tika pārbūvēta par kinoteātri, kas darbojās līdz 2003. gadam. 2009. gadā Kuldīgas pilsētas dome pieņēma lēmumu sinagogas kompleksā ierīkot Kuldīgas Galveno bibliotēku. 2011. gada 22. augustā bibliotēka vēra durvis apmeklētājiem. Ēkā iespēju robežās saglabāti vēsturiskie sinagogas elementi.

Atjaunota arī Mazā sinagoga jeb lūgšanu nams. Ēka atguvusi vēsturisko ārējo tēlu, fasāžu arhitektonisko risinājumu un iespēju robežās arī iekštelpu apdari. Lūgšanu telpu atkal izgaismo logu rindas no abām telpas pusēm, balkonu var izmantot izstādēm un citām kultūras norisēm, bet bēniņos ir semināru telpa, noliktava un citas palīgtelpas.