Veselības maršruts: Daba pilsētā un Ventas rumbas šļakatas

VESELĪBAS MARŠRUTS

Viegli ejams veselības maršruts, kurā Ventas labā krasta pļavas ļauj noķert dabas sajūtu pilsētā, bet Eiropā platākais ūdenskritums apbur ar savām šļakatām. Maršruta sākums meklējams Pārventā, Krasta ielā. Sākuma posmā maršruts seko Pārventas pastaigu takai, ļaujot kārtīgi izlocīt kājas, kā arī apjūsmot Kuldīgas vecpilsētas panorāmu. Tālāk maršruts līkumo cauri Mārtiņsalai, sniedzot iespēju izvingroties ne tikai pēc šajā maršrutā ietvertās vingrojumu programmas, bet arī vadoties pēc dabā izvietotajām veselības takas planšetēm. Ja līdzi paķerts peldkostīms, var nopeldēties vienīgajā oficiālajā Kuldīgas peldvietā, izbaudot Ventas spirdzinošo ūdeni uz savas ādas. Atceļā tuvplānā skatāma Ventas rumba, kas tā vien aicina uz mirkli piestāt un ieklausīties ūdens dārdos. Tālāk ceļš izved pa apakšu senajam ķieģeļu tiltam un stiepjas cauri Ventas labā krasta pļavām, kur izbaudāms dabas miers un klusums.

Garums: 3 km
Grūtības pakāpe: zema
Maršruts: apļveida
Segums: lauku taciņas, taciņas ar grants segumu, koka laipas, asfalts, bruģis

Tā kā šis ir veselības maršruts, tā ietvaros paredzēts izpildīt desmit vingrojumus (skat. attēlu galeriju). Vingrojumu izpildes vietu vari brīvi izvēlēties pēc saviem ieskatiem.

DABAS LIEGUMS ”VENTAS IELEJA”

Veselības maršruts stiepjas cauri dabas liegumam ”Ventas ieleja”, kas izveidots jau tālajā 1957. gadā, bet kopš 2004. gada iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā ”Natura 2000”. Dabas liegums radīts, lai saglabātu biotopu daudzveidību, parūpētos par aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, kā arī nodrošinātu ainavu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzību. Veselības maršruts ļauj novērtēt un izbaudīt gan teritorijā atrodamās dabas vērtības, gan kultūrvēsturisko mantojumu. Ja būsi gana vērīgs, iespējams, dabas lieguma bagātības tev atklāsies pilnā krāšņumā.

Nosaukumu dabas liegumam devis tā galvenais hidroloģiskais objekts – Venta. Upe 17. un 18. gadsimtā kalpoja par nozīmīgu ūdensceļu līdz Kuldīgai, bet koku pludināšanai tā tika izmantota pat līdz 20. gadsimta 60. gadu vidum. Upe spēlē nozīmīgu lomu daudzu biotopu un sugu pastāvēšanā, nodrošinot specifiskus apstākļus. Venta izslavēta ar ”lidojošajām” zivīm, kas lec pāri Ventas rumbai, lai dotos labāku nārsta vietu meklējumos upes augštecē. Pavasaros ”lido” vimbas, bet rudeņos – laši. Bez jau minētajām zivīm Ventā sastopami arī taimiņi, upes un strauta nēģi, līdakas, plauži, raudas, līņi, karpas un citas zivis.

Lai gan dabas liegumā ”Ventas ieleja” konstatēti piecpadsmit Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi, kā īpaši svarīgi tiek izcelti nogāžu un gravu meži, sausās pļavas kaļķainās augsnēs un smilšakmens atsegumi. Tāpat dabas liegumā sastopamas retas augu sugas, piemēram, lakši, maurloki, mīkstās cietpieres, mūru sīkpapardes, spārnainās cūknātres un citas. No dzīvnieku pasaules minami cīrulīšu dižtauriņi, rūsganbrūnie koksngrauži, marmora rožvaboles, zivjērgļi, niedru lijas, zivju dzenīši un citi. Piemērotākie punkti putnu vērošanai atrodami vietās, kur Venta aizaugusi ar niedrēm, bet krastos braši sazēluši krūmi.

Ventas rumba, viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā, uzskatāms arī par nozīmīgāko ģeoloģisko dabas objektu dabas liegumā ”Ventas ieleja”. Ūdenskrituma platums mainās atkarībā no ūdens līmeņa Ventā, bet skaidrs ir viens – Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā. Ūdens ietekmē daļa no ūdenskritumu veidojošajiem iežiem izskalojas, tāpēc Ventas rumba lēnām pārvietojas augšup pa upi.

Dabas liegumā ”Ventas ieleja” atrodas vairāki kultūrvēsturiskie pieminekļi. Pats populārākais no tiem ir senais ķieģeļu tilts pār Ventu, kas celts 1847. gadā. Vadoties pēc to laiku standartiem un vajadzībām, tilta platums piemērots divām pretī braucošām karietēm. Kuldīgas senais ķieģeļu tilts reiz bija viens no modernākajiem šāda tipa tiltiem Eiropā, bet mūsdienās tas ir viens no Kuldīgas simboliem. Par centieniem izveidot kuģu ceļu augšpus Ventas rumbas līdz pat mūsdienām liecina kanāla paliekas Ventas labajā krastā pie Mārtiņsalas. Savukārt par daudz senāku vēsturi stāsta Veckuldīgas pilskalns, platības ziņā lielākais zināmais pilskalns Kuldīgas novadā.

Lai dabas lieguma ”Ventas ieleja” bagātības saglabātos arī nākamajām paaudzēm, pret tām jāizturas cieņpilni un ar vērību.

Atceries! Atkritumi dabā nepazūd – ko atnesi, to aiznes! Ja redzi kāda cita atstātos atkritumus, parūpējies arī par tiem! 

Veselības maršruts tapis projekta “Kompleksu infrastruktūras izveides un biotopu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana dabas liegumā “Ventas ieleja”” (Nr. 5.4.3.2/22/A/011) ietvaros. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.